SĀKUMLAPA > Institūts un tā vēsture
RTU Mehānikas institūta vēsture un darbība


RTU TMF Mehānikas institūta vadītājs, LZA korespondētājloceklis, Dr.habil.sc.ing.,
profesors Jānis Vība


Akadēmiķis Egons Lavendelis


Akreditācijas komisijas sēde pie rektora, akadēmiķa Ivara Knēta, 2001. g. decembrī


Akreditācijas komisijas sēde pie TMF dekāna, profesora Gundara Liberta, 2001. g. decembrī


Vēsturiska fotogrāfija no 60. gadiem ar Mehānikas institūta iesācējiem. Pirmajā rindā no kreisās puses: Vilnis Eglājs, Māra Celma, Irēna Leonoviča, Pēteris Sliede, Egons Lavendelis, Jānis Vība, Daina Donika, Irēna Lapiņa, Jānis Zviedris (aiz viņa Jānis Bērziņš un Andris Vītols)


1996.gads. Nelineāru dinamisku sistēmu analīzes un sintēzes starptautiskais simpozijs RTU. Pirmajā rindā no kreisās: Grigorijs Panovko; Františeks Peterka; Yoshisuke Ueda; Peter C. Müller; Lilija Banah (aiz viņas Jānis Vība), tālāk Marks Feigins (aiz viņa Semjons Cifanskis), Raisa Smirnova, Egons Lavendelis(simpozija priekšsēdētājs), Mihails Zakrževskis (aiz viņa: Pēteris Sliede, Jānis Auziņš, Olafs Kepe), J, Vitālijs Beresņēvičs (aiz viņa Aivars Šulcs, Aleksandrs Oks)


43. SZBTK laureāti un pasniedzēji Ražošanas automatizācijas sekcijā


2002. gada koledžas, bakalauru un inženieru studiju absolventi


2003.gada inženieru studiju absolventi un pasniedzēji


2004. g. Pavasara inženieru studiju absolventi


Mehānikas institūta zinātnieki Igaunijā, Tallinas starptautiskajā DAAAM konferencē 2004. gadā.


Mehānikas institūta zinātnieki Bulgārijā, Varnas starptautiskajā konferencē 2004. gadā.
IEVADS

Rīgas Tehniskās universitātes Transporta un mašīnzinību fakultātes Mehānikas institūts dibināts 1994. gadā. Mehānikas institūta dibināšanas iniciators un pirmais direktors bija LZA akadēmiķis, Dr.habil.sc.ing., profesors Egons Lavendelis.

No 1999. gada RTU TMF Mehānikas institūtu (MI) vada LZA korespondētājloceklis, Dr.habil.sc.ing., profesors Jānis Vība. Sekretāres pienākumus jau no MI dibināšanas dienas veic Māra Celma, kura vienlaicīgi pilda lietvedības darbus visās MI struktūrvienībās.

Uz RTU Mehānikas Institūta mācību bāzes ir izstrādāta studiju programma "Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve", kura akreditēta 2001. gadā.


Programma paredz:

1) Bakalaura studijas.
2) Maģistra studijas.
3) Studijas koledžā.
4) Inženiera studijas.
5) Doktora studijas.


Mehānikas institūtā studijas notiek četros virzienos:
(Studiju līmeņi: K - koledža, B - bakalaurs, I - inženieris, M - maģistrs, D – doktors.)

1) Lietišķā mehānika. (B, M, D);
2) Mašīnbūve. (K, B, I, M, D);
3) Ražošanas automatizācija un pārstrādes tehnika.
(K,B, I, M, D);
4) Bionika un protezēšana. (K, I, M, D).



RTU Mehānikas institūta sastāvā ir:

1) Trīs mācību - pētnieciskās profesoru grupas (Teorētiskā mehānika; Ražošanas automatizācija; Protēžu mehānika),
2) Viena katedra (Materiālu pretestība);
3) Divas zinātniskās laboratorijas (Svārstību sistēmu nelineāro efektu zinātniskās pētniecības laboratorija; Mašīnu un mehānismu dinamikas problēmu zinātniskās pētnieciskā laboratorija);
4) Trīs centri (Mehānikas ekspertīžu centrs; Dizaina un ergonomikas centrs, Skaitļošanas centrs).

MEHĀNIKAS INSTITŪTA STRUKTŪRVIENĪBU VĒSTURE

1962. gadā ZA korespondētājlocekļa, profesors Jakova Panovko vadītā katedra sadalījās divās katedrās: Teorētiskās mehānikas katedrā (katedras vadītājs doc. Olafs Kepe) un Materiālu pretestības katedrā (katedras vadītājs prof. Egons Lavendelis). Vēlāk no šīm divām katedrām tika izveidota trešā katedra: Tehniskās mehānikas katedra (katedras vadītājs prof. Artūrs Subačs). Mehānikas institūta dibināšanas brīdī minētajām katedrām pievienojās Ražošanas procesu automatizācijas un mehanizācijas katedra (katedras vadītājs doc. A. Šulcs), kā arī nedaudz vēlāk Protēžu mehānikas profesora grupa (grupas vadītājs viesu profesors Jevgēnijs Djukendžījevs no Bulgārijas). Pēc struktūrvienību reorganizācijas 1998. gadā Mehānikas institūtā bija šādas sešas profesoru grupās: Teorētiskā mehānika; Materiālu pretestība; Vispārīgā mašīnbūve; Nepārtrauktas vides mehānika; Protēžu mehānika; Ražošanas automatizācija. Pēc gada Vispārīgās mašīnbūves profesora grupa tika pievienota Nepārtrauktas vides mehānikas profesora grupai. Attiecīgi 2003. gadā tika atjaunota Materiālu pretestības katedra, kurā apvienojās divas profesora grupas (Materiālu pretestība, Nepārtrauktas vides mehānika), bet 2004. gadā tika atjaunota apvienotā Teorētiskās mehānikas un materiālu pretestības katedra.

MEHĀNIKAS INSTITŪTA ZINĀTNISKĀ DARBĪBA

MI zinātniskais darbs galvenokārt norit Latvijas Zinātnes padomes un starptautisko projektu ietvaros. Piemēram, 1999. gadā tika izpildīti šādi septiņi LZP projekti:

Mehānikā:

1) Mikroplaisāšana kompozīto materiālu nelineārā uzvedībā (Krasņikovs A., 96.0501)
2) Lineāru un nelineāru augsti elastīgu materiālu teorijas fundamentālu risinājumu iegūšana ar mērķi izstrādāt tuvinātās aprēķinu metodes gumijas izstrādājumu novērtēšanai un aprēķināšanai (Lavendelis E., 96.0503)
3) Muskuļu ierosas – saraušanas mehānismu darbības traucējumu analīze, pielietojot matemātiskos modeļus (Tipāns I., 96.0506)
4) Ķermeņu sadursmes pētījumi sistēmās ar adaptīvu vadību starta, bremzējošā un cikliskā režīmā (Vība J., 96.0507)

Mašīnbūvē:

5) Jaunu impulsu izlādes tehnoloģisko mašīnu un to tehniskās diagnostikas metožu izstrāde, izmantojot nelineārās un viļņveida parādības (Cifanskis S., 96.0500)
6) Ātrgaitas mašīnu un mehānismu optimālās funkcionālās projektēšanas metožu un līdzekļu izstrāde un pielietojums (Auziņš J., 96.0510)
7) Stabilitātes vadība nelineārās dinamiskās sistēmās: teorija un pielietojums (Zakrževskis M., 96.0517)

No starptautiskajiem projektiem ir jāatzīmē divi projekti, kurus vadīja prof. E. Lavendelis un prof. J. Vība:

1) INCO-Copernicus Project : 960054, EFFICIENT START-STOP INTELLIGENT DRIVES WITH ADAPTIVE CONTROL (ESSIDAC) (1997. - 2000.)

Dalībnieki:

Madride, IAI: M. Armada, T. Akinfiev
Parīze, CRIIF: J. Fontēns
Maskava, IMASH: K. Frolovs, G. Panovko
Minska, INDMASH: O. Berestnevs
Rīga, RTU: E. Lavendelis, J. Vība

2) NAS - AURORA, "VIBRATION TECHNOLOGY FOR UNDERWATER SEA ADHERENCE CLEANING", (extension to: AUXILIARY CLIMBING ROBOT FOR UNDERWATER SHIP HULL CLEANING OF SEA ADHERENCE AND SURVEYING) , Project Co-ordinator: Instituto de automatica industrial, Madride, Spain. 2002. - 2003

Dalībnieki:

Spānija, Madrid, IAI: M. Armada, T. Akinfiev
ALGOSYSTEMS S. A
LUND UNIVERSITY
SAIND S.A.
T.KALOGERIDIS & Co.Inc.
UNION NAVAL DE BARCELONA S. A.
Rīga, RTU: J. Vība
© RTU TMF Mehānikas institūts, 2009